Dziedniecība » Diagnostika » Bioenerģētiskā diagnostika
Cilvēka enerģētika
Šīs diskusijas valoda latviešu. Diskusija lasīta 3833 reizes
2012.08.03. 20:09
Vienkārši noslēpumi laimīgai dzīvei .
Kad cilvēka enerģētika ir sakārtota, viņš gandrīz vienmēr spēj būt mierīgs un optimistisks. Aktivizējot savu enerģiju un izmantojot visas tās daudzveidīgās iespējas, cilvēki iegūst ne tikai jaunas izjūtas, bet paplašina arī savu iespēju spektru, dzīve kļūst bagātāka un spilgtāka, paaugstinās labklājības līmenis. Dzīve tad nav vairs tikai fiziska eksistence, bet piepildās ar pārliecību un baudu pašā esības procesā. – Tā uzskata dziednieks, «Spēcīgāko dziednieku savienības» biedrs, Ainārs Betlers.
Dzirdēts, ka dziednieki strādā ar enerģijām. Varbūt varat pastāstīt par to vairāk?
Jā, problēma jau ir tā, ka daudzi nesaprot enerģijas ātrumu un būtību. Ja cilvēks dzīvo tikai neapzinātu iemeslu vadīts, pats neapzinoties, kam un kāpēc viņš dzīvo, teiksim tā – subdepresīvi, tad viņa stāvoklis bieži var pasliktināties vēl vairāk –
līdz depresijai. Savukārt, ja cilvēks cenšas dzīvot viegli, tā teikt, visam uzsmaidot, tad visas lietas iet no rokas, jo cilvēks ir un paliek kā maziņš magnēts, kas visu pievelk sev klāt. Tas ir svarīgākais, kas jāsaprot par enerģijas būtību, jo, piemēram, pagājušais un arī šis gads ir ļoti aktīvs ar dažādām jaunām enerģijām.
Kādā ziņā?
Reizēm pat nevar saprast, kas tā ir par enerģiju. Bet, protams, strādājot ar simboliem, tā enerģija izlien redzamā pozīcijā, līdz ar to daudzas lietas ir vienkāršāk izdarīt, saprotot jaunās enerģijas. Piemēram, kā sadedzināt garus, kosmiskos lāstus, kas mīl salīst cilvēkos, arī mirušo cilvēku garus, kas jauc prātus. Parasti mirušo cilvēku gari salien tādos cilvēkos, kuriem ir atkarības, tādā veidā vēl vairāk pasliktinot viņu pašapziņu un vadību pār savu ķermeni.
Kāpēc tā notiek?
Vienkārši ir brīva, neaizpildīta vieta, un viņiem ir viegli baroties no tās, jo, ielienot cilvēka ķermenī, viņš vienkārši uzņem sevī enerģiju.
Viņiem vajag tieši negatīvo enerģiju?
Jā, kā saka, pozitīvais ir jānopelna. Negatīvais vienmēr centīsies atrast vājās un slimās vietas. Dziedināšanas pirmā būtība ir tāda, ka jāsakārto viss enerģētiskais lauks un tikai tad jāsāk dziedināt konkrētu ķermeņa daļu vai orgānu. Daudzi cilvēki sāk par to aizdomāties, bet citi principā atsakās par to domāt. Paradoksāli, bet par veselību domā apmēram 80% sieviešu un tikai kādi 20% vīriešu. Varētu pat teikt, ka tas ir tāds kā ambīciju karš. Jo vīrietis domā, ka viņš ir visu varens un visu var, bet īstenībā vienkārši neprot uzticēties.
Nemāk atzīt, ka viņam ir vajadzīga palīdzība?
Jā! Ja vīrietis nonāk līdz kritiskai situācijai – ja neviens mediķis, psihiatrs vai vajadzības gadījumā narkologs vairs nevar palīdzēt, tad vīrietis izmisumā sāk meklēt citas iespējas un līdz ar to nonāk pie tā paša dziednieka. Savedis sevi kārtībā, viņš, protams, jūtas labi. Bet interesanti ir tas, ka pēc kāda laika vīrietis, atšķirībā no sievietes, negrib pieņemt, ka ir izdziedināts, tā vietā viņš uzskata, ka pats to visu ir panācis. Tas ir samērā ambiciozi, bet diemžēl mūsdienās tāds fakts pastāv.
Kādos gadījumos cilvēki visbiežāk vēršas pie dziednieka?
Šobrīd izplatītākā problēma ir depresīvie apstākļi, finansiālais stāvoklis –Latvijā visapkārt notiekošais. Protams, naudiņa nedara cilvēku laimīgu, bet tā nomierina, dod iespējas brīvi darboties, dzīvot. Jā, protams, bez šīs vienības jau arī var dzīvot, bet, jāsaka, visi Latvijas meži ir pārāk izcirsti, lai varētu iet un kaut kur mežā dzīvot zem egles.
Ko cilvēki iegūst pie dziednieka? Viņi taču neiziet ārā, vārda tiešajā nozīmē kļuvuši bagātāki?
Viņi iziet ārā, kļuvuši garīgi bagātāki, jo cilvēkiem vismaz ir skaidrs virziens, ko darīt, kā darīt, kā sagatavoties tam, kas jādara turpmāk, kā pamainīt dzīves apstākļus un kā uzlabot dzīves kvalitāti. Cits aizdomājas par tiem pašiem pozitīvajiem muskulīšiem.
Ja cilvēks daudz ko ir sapratis un apzinājies savu būtību, tad viņam nevajag nākt pie manis vēlreiz. Vienīgi varbūt kādu reizi atnākt pārbaudīt, vai ar enerģētiku viss ir kārtībā. Un tie paši pozitīvie muskuļi uzdod dzīvesprieku. Dzīvesprieks ir zāles. Vienīgās zāles, kas spēj cilvēku atbrīvot, lai viņš spētu kaut ko radīt, jo, ja tā nav, cilvēks kā iebalzamēts var sēdēt un gaidīt to, kas nekad nenotiks. Tātad ir tikai jāpamaina attieksme.
Vai cilvēkam, šeit atnākot, pozitīvie muskuļi tiek iedarbināti?
Reizēm ir tā, ka cilvēkā šo pozitīvo muskulīšu vienkārši nav, viņam ir jāiemāca tos audzēt. Principā jebkurš darbs, ja pie tā pieliek roku, dod rezultātus. Tāpat ir arī ar sevi, proti, jāpieliek roka pie sevis, jo nav jau tādas brīnumnūjiņas, kuru pavicinot cilvēks taps vesels un būs ar visiem pozitīvajiem muskulīšiem. Tos cilvēkam ir vienkārši jāmāk nopelnīt.
Ikdienā apkārt ir daudz problēmu. Kā lai izdodas pārcirst to attieksmi un skatīties pozitīvi?
Principā ir vajadzīgas pastaigas. Kādam gribas pastaigāties gar mežu, citam – gar jūras krastu. Fiziskās kustības ir ļoti svarīgas, jo bez tām nav dzīvības, un, protams, cilvēka gars pielāgojas ķermenim. Savukārt ķermenis kaut kādā veidā sāk ietekmēt smadzenes, jo principā notiek tā, ka smadzenes bieži vien runā, dod kaut kādu vērtīgu informāciju, bet mēs to palaižam garām. Smadzenes mūsos ir kā vesels dators: jo vairāk tās aktivizējam, jo vairāk spējam izdarīt. Ir ļoti būtiski sakārtot visu smadzeņu darbību. Ja cilvēks ir nospiests tik tālu, ka nespēj atbrīvoties no šī smaguma, tad vienkārši vajag aiziet pie dziednieka, lai atsietu vaļā šo enerģētisko mezglu. Līdz ar to izzūd visa problēma.
Pastāv uzskats, ka ir jāpiedod visiem, kas tev darījuši pāri, un jāiet pret visiem ar mīlestību.
Jā, bet no sākuma jāpiedod pašam sev.
Par ko?
Kaut vai par to, ko šodien esi darījis nepareizi. Vai par kaut ko, kas jau ir iesīkstējis. Lai gan var šķist, ka problēma jau ir atrisināta, sirsniņā tā tomēr vēl turas, tādēļ principā palikusi neatrisināta, un tas viss tikai tādēļ, ka nav piedots sev līdz galam. Cilvēkam ir jāmāk piedot līdz galam, jo tad viņš vienkārši izjūt, ka kļūst brīvs. Tā ir svarīga lieta, kas cilvēkiem būtu jāsaprot. «Ja ieraudzīšu, noticēšu,» teica cilvēks. «Ja noticēsi, ieraudzīsi,» atbildēja Dievs.
Daudzi šodien darbojas ar vecām duālām enerģijām, kaut gan zina, ka drīz būs pāreja 4. līmenī.
Tās ir tās pašas izdaudzinātās pārmaiņas šī gada beigās?
Tā atliek noprast, ka tas notiks šogad. Man gribētos domāt, ka kaut kas izteikti notiks apmēram oktobrī. Bet Zeme jau vairākas reizes ir izglābta no bojāejas, tikai maz cilvēku to zina. Zemes iznīcība visu laiku tiek atlikta, varbūt drīz kaut kas krasi mainīsies, un tad arī jaunais gadu tūkstotis sāksies tā pa īstam.
Kā jūs ieteiktu cilvēkiem pārdzīvot šo laiku, noskaņot, sagatavot sevi?
Maksimāli atbrīvot sevi no visādām liekām rūpēm. Tā, lai visi pozitīvie muskulīši ņem virsroku. Tad cilvēks vienkārši kļūs brīvs, nebūs tādas pieķeršanās. Būs kaut kādas vajadzības, bet tas, uz zemes dzīvojot, ir normāli.
Izklausās, ka pret daudz ko jākļūst vienaldzīgākam.
Principā, jā! Cilvēks ir pārāk emocionāls, un emocijas reizēm noliek priekšā tādu kā plīvuru patiesajam dievišķajam redzējumam, ko tev grib rādīt.
Tur jau tā lieta: ja sāksi iespringt par daudz, tad tas, uz ko iespringsi, tev taps atņemts. Ja tu pret lietām attieksies brīvi, tad tev taps dots.
Te nav ne aprēķinu, ne noteikumu, bet ir vārds «brīvība», un šī pati brīvība ir jānopelna. Tāpat arī visas cilvēkam vajadzīgās lietas ir jānopelna. To visu nopelnīt viņš var ar savu būtību. Tā jau saka, ka tas, kas dzīvē ne ar ko neriskē un neko nedara, riskē būt par neko. Diemžēl tas ir fakts.
Sāksim ar to, ko nozīmē mīlēt sevi. Ja tu mīli sevi, arī savu ķermeni, kas ir tavs personiskais darba instruments, tad ir jāgādā par ķermeni, lai tas arī justos omulīgi un spētu izpildīt funkcijas, ko prasa gars un liek darīt smadzenes. Kaut gan tā arī ir interesanta lieta: ja cilvēks sāk par daudz krenķēties, viņš nodara sev pāri. Tas jau vien nozīmē, ka vajag sakārtot šo lauciņu, lai lieta, kas tevi nomocīja, vairāk netraucētu. Tieši tāpēc lielākā daļa krenķu aiziet uz aknām, pēdējā laikā ir ļoti daudz aknu slimnieku. Un tas viss ir tikai tāpēc, ka ķermenis neiztur, imunitāte neizvelk. Ja ķermeni visu laiku moka, moka, moka, tad kādreiz tas sāk lūzt kopā. Tas ir tāpat kā, iekāpjot automašīnā, sākt speciāli braukāt pa visām bedrēm, pēc tam, protams, ir jāmaina visi amortizatori un viss cits. To var pielīdzināt cilvēkiem, tikai bieži viņi paši to neatzīs. Tas ir tāpat kā ar alkoholiķiem: vienmēr vainīgs ir kāds cits, tikai ne pats. Daudziem ir šis alkohola sindroms, no kura vajadzētu iekšēji atbrīvoties, kamēr tas nav pārgājis īstā būtībā.
Tu vienkārši pieņem to situāciju, ka viss notiks neatkarīgi no tevis un tā, vai tu par to domā vai nedomā. Protams, ja tev šis ceļš nav aizmezglots vai vēl kaut kādā veidā enerģija nav pārvērsta negatīvā, kas traucē tev, piemēram, apprecēties. Ja tev šis celiņš ir brīvs, tad tu agrāk vai vēlāk vienalga apprecēsies.
Kas, jūsuprāt, nosaka laimes hormonu daudzumu cilvēkā?
Ja cilvēkā darbojas visas enerģijas grupas, ja ķermenī viss strādā, tad viņš jutīsies labi. Tad cilvēkam arī miegs ir mazāk vajadzīgs, viņš ir izturīgāks, stiprāks, matrica pati par sevi ir cietāka.
Tas ir vairāk atkarīgs no fiziskā ķermeņa vai garīgā stāvokļa?
No fiziskā ķermeņa ir atkarīgi cilvēka garīgie ķermeņi, tāpēc arī savs ķermenis ir jāmīl. Ejot gulēt, vajag aprunāties ar katru sava ķermeņa orgānu, noskaidrot, vai viss ir kārtībā, vai viss ir labi, uzsmaidīt tiem. Un, kad pateikts paldies, droši var dusēt saldi, zinot, ka arī nākamā diena būs piepildīta. Arī no rīta pēc pamošanās vajag pateikt paldies, ka esi mierīgi un labi gulējis, un tad būs jauka diena. Ir vajadzīgs tikai viens vārdiņš – paldies.
http://www.apollo.lv/zinas/vie...
Kad cilvēka enerģētika ir sakārtota, viņš gandrīz vienmēr spēj būt mierīgs un optimistisks. Aktivizējot savu enerģiju un izmantojot visas tās daudzveidīgās iespējas, cilvēki iegūst ne tikai jaunas izjūtas, bet paplašina arī savu iespēju spektru, dzīve kļūst bagātāka un spilgtāka, paaugstinās labklājības līmenis. Dzīve tad nav vairs tikai fiziska eksistence, bet piepildās ar pārliecību un baudu pašā esības procesā. – Tā uzskata dziednieks, «Spēcīgāko dziednieku savienības» biedrs, Ainārs Betlers.
Dzirdēts, ka dziednieki strādā ar enerģijām. Varbūt varat pastāstīt par to vairāk?
Jā, problēma jau ir tā, ka daudzi nesaprot enerģijas ātrumu un būtību. Ja cilvēks dzīvo tikai neapzinātu iemeslu vadīts, pats neapzinoties, kam un kāpēc viņš dzīvo, teiksim tā – subdepresīvi, tad viņa stāvoklis bieži var pasliktināties vēl vairāk –
līdz depresijai. Savukārt, ja cilvēks cenšas dzīvot viegli, tā teikt, visam uzsmaidot, tad visas lietas iet no rokas, jo cilvēks ir un paliek kā maziņš magnēts, kas visu pievelk sev klāt. Tas ir svarīgākais, kas jāsaprot par enerģijas būtību, jo, piemēram, pagājušais un arī šis gads ir ļoti aktīvs ar dažādām jaunām enerģijām.
Kādā ziņā?
Reizēm pat nevar saprast, kas tā ir par enerģiju. Bet, protams, strādājot ar simboliem, tā enerģija izlien redzamā pozīcijā, līdz ar to daudzas lietas ir vienkāršāk izdarīt, saprotot jaunās enerģijas. Piemēram, kā sadedzināt garus, kosmiskos lāstus, kas mīl salīst cilvēkos, arī mirušo cilvēku garus, kas jauc prātus. Parasti mirušo cilvēku gari salien tādos cilvēkos, kuriem ir atkarības, tādā veidā vēl vairāk pasliktinot viņu pašapziņu un vadību pār savu ķermeni.
Kāpēc tā notiek?
Vienkārši ir brīva, neaizpildīta vieta, un viņiem ir viegli baroties no tās, jo, ielienot cilvēka ķermenī, viņš vienkārši uzņem sevī enerģiju.
Viņiem vajag tieši negatīvo enerģiju?
Jā, kā saka, pozitīvais ir jānopelna. Negatīvais vienmēr centīsies atrast vājās un slimās vietas. Dziedināšanas pirmā būtība ir tāda, ka jāsakārto viss enerģētiskais lauks un tikai tad jāsāk dziedināt konkrētu ķermeņa daļu vai orgānu. Daudzi cilvēki sāk par to aizdomāties, bet citi principā atsakās par to domāt. Paradoksāli, bet par veselību domā apmēram 80% sieviešu un tikai kādi 20% vīriešu. Varētu pat teikt, ka tas ir tāds kā ambīciju karš. Jo vīrietis domā, ka viņš ir visu varens un visu var, bet īstenībā vienkārši neprot uzticēties.
Nemāk atzīt, ka viņam ir vajadzīga palīdzība?
Jā! Ja vīrietis nonāk līdz kritiskai situācijai – ja neviens mediķis, psihiatrs vai vajadzības gadījumā narkologs vairs nevar palīdzēt, tad vīrietis izmisumā sāk meklēt citas iespējas un līdz ar to nonāk pie tā paša dziednieka. Savedis sevi kārtībā, viņš, protams, jūtas labi. Bet interesanti ir tas, ka pēc kāda laika vīrietis, atšķirībā no sievietes, negrib pieņemt, ka ir izdziedināts, tā vietā viņš uzskata, ka pats to visu ir panācis. Tas ir samērā ambiciozi, bet diemžēl mūsdienās tāds fakts pastāv.
Kādos gadījumos cilvēki visbiežāk vēršas pie dziednieka?
Šobrīd izplatītākā problēma ir depresīvie apstākļi, finansiālais stāvoklis –Latvijā visapkārt notiekošais. Protams, naudiņa nedara cilvēku laimīgu, bet tā nomierina, dod iespējas brīvi darboties, dzīvot. Jā, protams, bez šīs vienības jau arī var dzīvot, bet, jāsaka, visi Latvijas meži ir pārāk izcirsti, lai varētu iet un kaut kur mežā dzīvot zem egles.
Ko cilvēki iegūst pie dziednieka? Viņi taču neiziet ārā, vārda tiešajā nozīmē kļuvuši bagātāki?
Viņi iziet ārā, kļuvuši garīgi bagātāki, jo cilvēkiem vismaz ir skaidrs virziens, ko darīt, kā darīt, kā sagatavoties tam, kas jādara turpmāk, kā pamainīt dzīves apstākļus un kā uzlabot dzīves kvalitāti. Cits aizdomājas par tiem pašiem pozitīvajiem muskulīšiem.
Ja cilvēks daudz ko ir sapratis un apzinājies savu būtību, tad viņam nevajag nākt pie manis vēlreiz. Vienīgi varbūt kādu reizi atnākt pārbaudīt, vai ar enerģētiku viss ir kārtībā. Un tie paši pozitīvie muskuļi uzdod dzīvesprieku. Dzīvesprieks ir zāles. Vienīgās zāles, kas spēj cilvēku atbrīvot, lai viņš spētu kaut ko radīt, jo, ja tā nav, cilvēks kā iebalzamēts var sēdēt un gaidīt to, kas nekad nenotiks. Tātad ir tikai jāpamaina attieksme.
Vai cilvēkam, šeit atnākot, pozitīvie muskuļi tiek iedarbināti?
Reizēm ir tā, ka cilvēkā šo pozitīvo muskulīšu vienkārši nav, viņam ir jāiemāca tos audzēt. Principā jebkurš darbs, ja pie tā pieliek roku, dod rezultātus. Tāpat ir arī ar sevi, proti, jāpieliek roka pie sevis, jo nav jau tādas brīnumnūjiņas, kuru pavicinot cilvēks taps vesels un būs ar visiem pozitīvajiem muskulīšiem. Tos cilvēkam ir vienkārši jāmāk nopelnīt.
Ikdienā apkārt ir daudz problēmu. Kā lai izdodas pārcirst to attieksmi un skatīties pozitīvi?
Principā ir vajadzīgas pastaigas. Kādam gribas pastaigāties gar mežu, citam – gar jūras krastu. Fiziskās kustības ir ļoti svarīgas, jo bez tām nav dzīvības, un, protams, cilvēka gars pielāgojas ķermenim. Savukārt ķermenis kaut kādā veidā sāk ietekmēt smadzenes, jo principā notiek tā, ka smadzenes bieži vien runā, dod kaut kādu vērtīgu informāciju, bet mēs to palaižam garām. Smadzenes mūsos ir kā vesels dators: jo vairāk tās aktivizējam, jo vairāk spējam izdarīt. Ir ļoti būtiski sakārtot visu smadzeņu darbību. Ja cilvēks ir nospiests tik tālu, ka nespēj atbrīvoties no šī smaguma, tad vienkārši vajag aiziet pie dziednieka, lai atsietu vaļā šo enerģētisko mezglu. Līdz ar to izzūd visa problēma.
Pastāv uzskats, ka ir jāpiedod visiem, kas tev darījuši pāri, un jāiet pret visiem ar mīlestību.
Jā, bet no sākuma jāpiedod pašam sev.
Par ko?
Kaut vai par to, ko šodien esi darījis nepareizi. Vai par kaut ko, kas jau ir iesīkstējis. Lai gan var šķist, ka problēma jau ir atrisināta, sirsniņā tā tomēr vēl turas, tādēļ principā palikusi neatrisināta, un tas viss tikai tādēļ, ka nav piedots sev līdz galam. Cilvēkam ir jāmāk piedot līdz galam, jo tad viņš vienkārši izjūt, ka kļūst brīvs. Tā ir svarīga lieta, kas cilvēkiem būtu jāsaprot. «Ja ieraudzīšu, noticēšu,» teica cilvēks. «Ja noticēsi, ieraudzīsi,» atbildēja Dievs.
Daudzi šodien darbojas ar vecām duālām enerģijām, kaut gan zina, ka drīz būs pāreja 4. līmenī.
Tās ir tās pašas izdaudzinātās pārmaiņas šī gada beigās?
Tā atliek noprast, ka tas notiks šogad. Man gribētos domāt, ka kaut kas izteikti notiks apmēram oktobrī. Bet Zeme jau vairākas reizes ir izglābta no bojāejas, tikai maz cilvēku to zina. Zemes iznīcība visu laiku tiek atlikta, varbūt drīz kaut kas krasi mainīsies, un tad arī jaunais gadu tūkstotis sāksies tā pa īstam.
Kā jūs ieteiktu cilvēkiem pārdzīvot šo laiku, noskaņot, sagatavot sevi?
Maksimāli atbrīvot sevi no visādām liekām rūpēm. Tā, lai visi pozitīvie muskulīši ņem virsroku. Tad cilvēks vienkārši kļūs brīvs, nebūs tādas pieķeršanās. Būs kaut kādas vajadzības, bet tas, uz zemes dzīvojot, ir normāli.
Izklausās, ka pret daudz ko jākļūst vienaldzīgākam.
Principā, jā! Cilvēks ir pārāk emocionāls, un emocijas reizēm noliek priekšā tādu kā plīvuru patiesajam dievišķajam redzējumam, ko tev grib rādīt.
Tur jau tā lieta: ja sāksi iespringt par daudz, tad tas, uz ko iespringsi, tev taps atņemts. Ja tu pret lietām attieksies brīvi, tad tev taps dots.
Te nav ne aprēķinu, ne noteikumu, bet ir vārds «brīvība», un šī pati brīvība ir jānopelna. Tāpat arī visas cilvēkam vajadzīgās lietas ir jānopelna. To visu nopelnīt viņš var ar savu būtību. Tā jau saka, ka tas, kas dzīvē ne ar ko neriskē un neko nedara, riskē būt par neko. Diemžēl tas ir fakts.
Sāksim ar to, ko nozīmē mīlēt sevi. Ja tu mīli sevi, arī savu ķermeni, kas ir tavs personiskais darba instruments, tad ir jāgādā par ķermeni, lai tas arī justos omulīgi un spētu izpildīt funkcijas, ko prasa gars un liek darīt smadzenes. Kaut gan tā arī ir interesanta lieta: ja cilvēks sāk par daudz krenķēties, viņš nodara sev pāri. Tas jau vien nozīmē, ka vajag sakārtot šo lauciņu, lai lieta, kas tevi nomocīja, vairāk netraucētu. Tieši tāpēc lielākā daļa krenķu aiziet uz aknām, pēdējā laikā ir ļoti daudz aknu slimnieku. Un tas viss ir tikai tāpēc, ka ķermenis neiztur, imunitāte neizvelk. Ja ķermeni visu laiku moka, moka, moka, tad kādreiz tas sāk lūzt kopā. Tas ir tāpat kā, iekāpjot automašīnā, sākt speciāli braukāt pa visām bedrēm, pēc tam, protams, ir jāmaina visi amortizatori un viss cits. To var pielīdzināt cilvēkiem, tikai bieži viņi paši to neatzīs. Tas ir tāpat kā ar alkoholiķiem: vienmēr vainīgs ir kāds cits, tikai ne pats. Daudziem ir šis alkohola sindroms, no kura vajadzētu iekšēji atbrīvoties, kamēr tas nav pārgājis īstā būtībā.
Tu vienkārši pieņem to situāciju, ka viss notiks neatkarīgi no tevis un tā, vai tu par to domā vai nedomā. Protams, ja tev šis ceļš nav aizmezglots vai vēl kaut kādā veidā enerģija nav pārvērsta negatīvā, kas traucē tev, piemēram, apprecēties. Ja tev šis celiņš ir brīvs, tad tu agrāk vai vēlāk vienalga apprecēsies.
Kas, jūsuprāt, nosaka laimes hormonu daudzumu cilvēkā?
Ja cilvēkā darbojas visas enerģijas grupas, ja ķermenī viss strādā, tad viņš jutīsies labi. Tad cilvēkam arī miegs ir mazāk vajadzīgs, viņš ir izturīgāks, stiprāks, matrica pati par sevi ir cietāka.
Tas ir vairāk atkarīgs no fiziskā ķermeņa vai garīgā stāvokļa?
No fiziskā ķermeņa ir atkarīgi cilvēka garīgie ķermeņi, tāpēc arī savs ķermenis ir jāmīl. Ejot gulēt, vajag aprunāties ar katru sava ķermeņa orgānu, noskaidrot, vai viss ir kārtībā, vai viss ir labi, uzsmaidīt tiem. Un, kad pateikts paldies, droši var dusēt saldi, zinot, ka arī nākamā diena būs piepildīta. Arī no rīta pēc pamošanās vajag pateikt paldies, ka esi mierīgi un labi gulējis, un tad būs jauka diena. Ir vajadzīgs tikai viens vārdiņš – paldies.
http://www.apollo.lv/zinas/vie...
2014.06.10. 10:37
sen atpakal biju kada pasakuma. tur bija ciganiete. ik pa laikam kads gaja prom, jo jutusies nelagi. beigas es paliku viena ar ciganku. beigu beigas wc nokritu pie poda. bija sajuta, ka kads man izsucis skidrumu. sausa, smaga sajuta. laikam jau ta sieviete ir energetiskais vampirs? un ka sevi pasargat no energiskajiem uzbrukumiem?
2014.06.10. 10:43
manuprat milet sevi tas ir pats par sevi saprotams. citadi nemaz nevar but!!!
2014.06.16. 08:37
Daudzi cilvēki to nesaprot...dzīvo citu cilvēku dzīvi,risina citu cilvēku problēmas,iespaido,regulē citus....kamēr pašiem ir vēl lielākas problēmas un ķibeles....citu cilvēku dzīvi ir taču vieglāk regulēt, nekā savējo...Bieži bāžas virsū ar savam greizajām idejām un ieteikumiem...
2014.06.16. 12:45
"Mīli Dievu savu Kungu no visas savas sirds un visa sava prāta un savu tuvāko kā sevi pašu"..."DARI TĀ, UN TU DZĪVOSI"(Jēzus Kristus)
2014.06.16. 18:42
Nevari tikt prom no 'jēzuliņa'?
'Mīli Dievu savu Kungu'-tas ir sevi ,jo mēs katrs pats esam gan Dievs, gan kungs...
'Mīli Dievu savu Kungu'-tas ir sevi ,jo mēs katrs pats esam gan Dievs, gan kungs...
2014.06.17. 12:06
Tava filozofija, Vari, prezentē uzskatu, ka pastāv tikai viens dievs-cilvēks ar savu potenciāli vareno zemapziņu, potenciāli iespējamo “maģisko” kapacitāti, kuru apgūstot, cilvēks ir spējīgs uz daudz ko. Tāpat tu tici Absolūtam-bezpersoniskam Visuma enerģijas rezervuāram un sākumam.
Tava filozofija ir ļoti līdzīga oficiālajai Rietumu Sātana baznīcas filozofijai. Tā arī pozicionē cilvēku kā vienīgo dievu, kuram atļauts ir viss, un kuram piemīt milzīgs “maģiskais” potenciāls. Tā noliedz Sātana un Dieva eksistenci, un prezentē savu mācību kā vienīgā dieva-cilvēka laimīgas dzīves filozofiju. Arī oficiālā Sātana baznīcas filozofija iestājas par sociālo taisnīgumu, vienlīdzību, humānismu, vides un ekoloģijas saglabāšanu. Pēc šīs filozofijas cilvēkam ir atļauts pilnīgi viss, tā kā viņš ir dabas sastāvdaļa, kuru vada instinkti, pie nosacījuma, ja tas ievēro tikai sabiedrisko kārtību. Saistoši, vai ne? Paralēles mēs varam vilkt šai filozofijai ar daudzām jo daudzām okultajām un ezotēriskajām filozofijām.
Kas tad ir Kristīgā filozofija.? Ar ko tā ir īpaša, atšķirīga, unikāla?
Kristīgās filozofijas viens no fundamentālajiem ir uzskats, ka visa redzamā un neredzamā visuma radītājs ir viens Dievs-Radītājs, kurš ir radījis vienīgo radību-cilvēku pēc Sava tēla un līdzības.
Precīzāk cilvēkam fiziskās rašanās brīdī, kad spermatozoīds apaugļo olšūnu, Dievs rada nemirstīgu dvēseli-smalko ķermeni, kura ir Vīņa līdzības un dabas atspulgs, bet ir individualitāte.
Šai nemirstīgajai dvēselei-cilvēkam vienā vienotā apziņā tiek dota brīvā griba.
Dzīvība jaunam cilvēkam ir Dieva dāvana šai jaunajai dvēselei-personībai, kuru Viņš ir radījis, brīvā griba šajā gadījumā cilvēkam-dvēselei tiek dota lai atklātu savu dievišķo dabu fiziskās dzīves laikā, izkoptu to, un pēc fiziskās nāves savienotos ar savu Radītāju, bet kā individualitāte, un dzīvotu Mūžīgi.
Savu brīvo gribu cilvēks-dvēsele var izmantot arī pretēji asvai Dieva dabai, un šeit mēs nonākam pie jēdziena grēks, daudzreiz ne līdz galam izprasta, izsmieta un panicināta.
Kas tad ir grēks? Grēks ir apzināta vai napzināta, kontrolēta vai nekontrolēta, fiziska, emocionāla vai garīga darbība, kura ir pretāja Dieva Dabai.
Kā tad zināt kāda ir Dieva Daba?
Uz šo jautājumu mums atbildi sniedz Svētie raksti(Vecā un Jaunā Derība).
Vecajā Derība Dieva Dabu atklāj 10 Dieva Baušļi, kuri tika mistiskā veidā nodoti Mozum-Izraēla tautas vadonim.
Ja Vecajā Derībā Dieva dabu reprezentē 10 Mozus baušļi, tad Jaunajā Derībā to reprezentē pats Jēsus Kristus ar visu savu mācību, kura ir pasniegta 4 Evanģēliju formā.
Kādam tad jābūt cilvēkam?
Evanģēlijā tiek dota atbilde Jēzus Kristus vārdiem:”Esiet svēti kā jūsu Debesu Tēvs ir Svēts” un visi Vecās Derības 10 Mozus baušļi tiek pielīdzināti vienam un galvenajam:”Tev būs mīlēt Dievu savu Kungu no visas savas sirds un visa sava prāta, un savu tuvāko kā sevi pašu”.
Ja mēs nedzivojam pēc Dieva dabas, kuru mums atklāj Vecās derības 10 Mozus baušļi un Jēzus Kristus Evanģēlijs, tad mēs tā vai citādi esam no tās šķirti, un dzīvojam grēkā, pat ja esam paraugpilsoņi.
Evaņģēlijā teikts, ka grēka alga ir nāve.
Kas no tā izriet.
Nedzīvojot pēc savas Dievišķās dabas, mēs dzīvojam pēc savas grēcīgās dabas, kas ir pretēja Dievam, un kā rezultātā pēc fiziskās nāves esam šķirti no Dieva. Šāds nošķirtības no Dieva stāvoklis Kristīgajā mācībā tiek apzīmēts ar jēdzienu Elle, kurā dvēselei ir jāizcieš nebeidzamas mokas, kuras rada viņa grēcīgā daba un grēki, kurus cilvēks ir piekopis savas fiziskās dzīves laikā.
Izanalizējot baušļus un Evanģēliju, rodas secinājums-jautājums:”Kurš gan bez grēka”. Vai maz iespējams cilvēkam negrēkot, jo pati cilvēka daba ir grēcīga.
Atbilde ir viennozīmīga-cilvēkam nav iespējams negrēkot.
Un te mēs nonākam pie galvenā Kristīgās dzīves filozofijas stūrakmens-Jēzus Kristus.
Apzinoties cilvēka grēcīgo dabu, Dievs-Radītājs ir sūtījis pasaulē Savu vienīgo dēlu-Jēzu Kristu, kura atnākšana tika pravietota Vecajā derībā, kurš ar savu brīvprātīgo Krusta nāves upuri uzņēmās visas pasaules grēkus, lai cilvēkam, Kurš tic uz Jēzu un atzīst Viņu, būtu iespējams savienoties ar savu Radītāju. Šis savienošanās ar Dievu akts pēc cilvēka fiziskās nāves, var notikt tikai pateicoties Kristus upurim, kas pirms Viņa atnākšanas nebija iespējams.
Kā gan mums šodien var palīdzēt Jēzus Kristus upuris, lai mēs tiktu paglābti no savas grēcīgās dabas, un mūsu nemirstīgā Dieva daba-dvēsele nenonāktu Ellē pēc sava fiziskā ķermeņa nāves.
Atbilde tiek dota Evaņģēlijā, kurā teikts:”Ikviens, kurš ticēs uz Mani tiks izglābts”,
“Ikvienu, kurš mani apliecinās cilvēku priekšā, to Es apliecināšu Dieva priekšā”
Tā nu mums, brāļi un māsas Kristū, ir Jātic uz Jēzu Kristu, jāapliecina Viņš kā mūsu personīgais glābējs no mūsu grēcīgās dabas, un pats par sevi saprotams jācīnās ar saviem grēkiem. Tikai tā darot mēs varam cerēt ka tiksim paglābti no Elles, kura ir mūsu grēcīgās dabas atspoguļojums pēc fiziskās nāves, un nozīmē šķirtību no Dieva-mūsu pirmatnējās nemirstīgās dabas.
Esi gudrs, Vari, un izlasi grāmatu par pēcnāves liecību, kuru tev aizsūtīju.
Tur tu atradīsi kas ir
1)Dievs un cik varens un visaptverošs Viņš ir
2) 10 Dieva baušļi;
3)Kas ir grēks;
4)Kas ir Elle;
5)Kāda ir Dieva Tiesa;
6)Un kādu lomu spēlē Jēzus Kristus personīgi tavā un ikviena cilvēka dzīvē.
Dārgie šī raksta lasītāji!
Piedāvāju jums visiem nosūtīt elektronisko grāmatu-kādas sievietes-ārsta no Latīņamerikas liecību-vēstījumu par pēcnāves pieredzi pēc zibens spēriena. Šo grāmatu var izlasīt par 3 stundām, un tā noteikti izmainīs jūsu dzīves kardināli-par labu jūsu nemirstīgajai dabai-dvēselei.
Rakstiet man uz pastu vai e-pastu axmax2003@inbox.lv, un es jums izsūtīšu šo grāmatu.
Lai jūs esat gudri kā čūskas un bez viltus kā baloži, un atrodat Ceļu, Patiesību un Dzīvību.
Gaidīši jūs.
Tava filozofija ir ļoti līdzīga oficiālajai Rietumu Sātana baznīcas filozofijai. Tā arī pozicionē cilvēku kā vienīgo dievu, kuram atļauts ir viss, un kuram piemīt milzīgs “maģiskais” potenciāls. Tā noliedz Sātana un Dieva eksistenci, un prezentē savu mācību kā vienīgā dieva-cilvēka laimīgas dzīves filozofiju. Arī oficiālā Sātana baznīcas filozofija iestājas par sociālo taisnīgumu, vienlīdzību, humānismu, vides un ekoloģijas saglabāšanu. Pēc šīs filozofijas cilvēkam ir atļauts pilnīgi viss, tā kā viņš ir dabas sastāvdaļa, kuru vada instinkti, pie nosacījuma, ja tas ievēro tikai sabiedrisko kārtību. Saistoši, vai ne? Paralēles mēs varam vilkt šai filozofijai ar daudzām jo daudzām okultajām un ezotēriskajām filozofijām.
Kas tad ir Kristīgā filozofija.? Ar ko tā ir īpaša, atšķirīga, unikāla?
Kristīgās filozofijas viens no fundamentālajiem ir uzskats, ka visa redzamā un neredzamā visuma radītājs ir viens Dievs-Radītājs, kurš ir radījis vienīgo radību-cilvēku pēc Sava tēla un līdzības.
Precīzāk cilvēkam fiziskās rašanās brīdī, kad spermatozoīds apaugļo olšūnu, Dievs rada nemirstīgu dvēseli-smalko ķermeni, kura ir Vīņa līdzības un dabas atspulgs, bet ir individualitāte.
Šai nemirstīgajai dvēselei-cilvēkam vienā vienotā apziņā tiek dota brīvā griba.
Dzīvība jaunam cilvēkam ir Dieva dāvana šai jaunajai dvēselei-personībai, kuru Viņš ir radījis, brīvā griba šajā gadījumā cilvēkam-dvēselei tiek dota lai atklātu savu dievišķo dabu fiziskās dzīves laikā, izkoptu to, un pēc fiziskās nāves savienotos ar savu Radītāju, bet kā individualitāte, un dzīvotu Mūžīgi.
Savu brīvo gribu cilvēks-dvēsele var izmantot arī pretēji asvai Dieva dabai, un šeit mēs nonākam pie jēdziena grēks, daudzreiz ne līdz galam izprasta, izsmieta un panicināta.
Kas tad ir grēks? Grēks ir apzināta vai napzināta, kontrolēta vai nekontrolēta, fiziska, emocionāla vai garīga darbība, kura ir pretāja Dieva Dabai.
Kā tad zināt kāda ir Dieva Daba?
Uz šo jautājumu mums atbildi sniedz Svētie raksti(Vecā un Jaunā Derība).
Vecajā Derība Dieva Dabu atklāj 10 Dieva Baušļi, kuri tika mistiskā veidā nodoti Mozum-Izraēla tautas vadonim.
Ja Vecajā Derībā Dieva dabu reprezentē 10 Mozus baušļi, tad Jaunajā Derībā to reprezentē pats Jēsus Kristus ar visu savu mācību, kura ir pasniegta 4 Evanģēliju formā.
Kādam tad jābūt cilvēkam?
Evanģēlijā tiek dota atbilde Jēzus Kristus vārdiem:”Esiet svēti kā jūsu Debesu Tēvs ir Svēts” un visi Vecās Derības 10 Mozus baušļi tiek pielīdzināti vienam un galvenajam:”Tev būs mīlēt Dievu savu Kungu no visas savas sirds un visa sava prāta, un savu tuvāko kā sevi pašu”.
Ja mēs nedzivojam pēc Dieva dabas, kuru mums atklāj Vecās derības 10 Mozus baušļi un Jēzus Kristus Evanģēlijs, tad mēs tā vai citādi esam no tās šķirti, un dzīvojam grēkā, pat ja esam paraugpilsoņi.
Evaņģēlijā teikts, ka grēka alga ir nāve.
Kas no tā izriet.
Nedzīvojot pēc savas Dievišķās dabas, mēs dzīvojam pēc savas grēcīgās dabas, kas ir pretēja Dievam, un kā rezultātā pēc fiziskās nāves esam šķirti no Dieva. Šāds nošķirtības no Dieva stāvoklis Kristīgajā mācībā tiek apzīmēts ar jēdzienu Elle, kurā dvēselei ir jāizcieš nebeidzamas mokas, kuras rada viņa grēcīgā daba un grēki, kurus cilvēks ir piekopis savas fiziskās dzīves laikā.
Izanalizējot baušļus un Evanģēliju, rodas secinājums-jautājums:”Kurš gan bez grēka”. Vai maz iespējams cilvēkam negrēkot, jo pati cilvēka daba ir grēcīga.
Atbilde ir viennozīmīga-cilvēkam nav iespējams negrēkot.
Un te mēs nonākam pie galvenā Kristīgās dzīves filozofijas stūrakmens-Jēzus Kristus.
Apzinoties cilvēka grēcīgo dabu, Dievs-Radītājs ir sūtījis pasaulē Savu vienīgo dēlu-Jēzu Kristu, kura atnākšana tika pravietota Vecajā derībā, kurš ar savu brīvprātīgo Krusta nāves upuri uzņēmās visas pasaules grēkus, lai cilvēkam, Kurš tic uz Jēzu un atzīst Viņu, būtu iespējams savienoties ar savu Radītāju. Šis savienošanās ar Dievu akts pēc cilvēka fiziskās nāves, var notikt tikai pateicoties Kristus upurim, kas pirms Viņa atnākšanas nebija iespējams.
Kā gan mums šodien var palīdzēt Jēzus Kristus upuris, lai mēs tiktu paglābti no savas grēcīgās dabas, un mūsu nemirstīgā Dieva daba-dvēsele nenonāktu Ellē pēc sava fiziskā ķermeņa nāves.
Atbilde tiek dota Evaņģēlijā, kurā teikts:”Ikviens, kurš ticēs uz Mani tiks izglābts”,
“Ikvienu, kurš mani apliecinās cilvēku priekšā, to Es apliecināšu Dieva priekšā”
Tā nu mums, brāļi un māsas Kristū, ir Jātic uz Jēzu Kristu, jāapliecina Viņš kā mūsu personīgais glābējs no mūsu grēcīgās dabas, un pats par sevi saprotams jācīnās ar saviem grēkiem. Tikai tā darot mēs varam cerēt ka tiksim paglābti no Elles, kura ir mūsu grēcīgās dabas atspoguļojums pēc fiziskās nāves, un nozīmē šķirtību no Dieva-mūsu pirmatnējās nemirstīgās dabas.
Esi gudrs, Vari, un izlasi grāmatu par pēcnāves liecību, kuru tev aizsūtīju.
Tur tu atradīsi kas ir
1)Dievs un cik varens un visaptverošs Viņš ir
2) 10 Dieva baušļi;
3)Kas ir grēks;
4)Kas ir Elle;
5)Kāda ir Dieva Tiesa;
6)Un kādu lomu spēlē Jēzus Kristus personīgi tavā un ikviena cilvēka dzīvē.
Dārgie šī raksta lasītāji!
Piedāvāju jums visiem nosūtīt elektronisko grāmatu-kādas sievietes-ārsta no Latīņamerikas liecību-vēstījumu par pēcnāves pieredzi pēc zibens spēriena. Šo grāmatu var izlasīt par 3 stundām, un tā noteikti izmainīs jūsu dzīves kardināli-par labu jūsu nemirstīgajai dabai-dvēselei.
Rakstiet man uz pastu vai e-pastu axmax2003@inbox.lv, un es jums izsūtīšu šo grāmatu.
Lai jūs esat gudri kā čūskas un bez viltus kā baloži, un atrodat Ceļu, Patiesību un Dzīvību.
Gaidīši jūs.
2014.06.17. 16:50
''Uzskatu, ka pastāv tikai viens dievs-cilvēks ar savu potenciāli vareno zemapziņu, potenciāli iespējamo “maģisko” kapacitāti, kuru apgūstot, cilvēks ir spējīgs uz daudz ko. Tāpat tu tici Absolūtam-bezpersoniskam Visuma enerģijas rezervuāram un sākumam'''
pilnīgi pareizi-tāds Magu dzīves stils, nevis jākalpo reliģisko dogmu, mums viem uzspieto valstisko, sabiedrības, cilvēku grupu ierobežojumiem,barjerām...u.c.
Šis dzīves stils man ir laika gaitā izveidojies, apgūstot praktiski Maģiju un okultismu.Es šobrīd negriežu un negriezīšu ceļu nevienam...
Ar mani, manām zināšanām vajadzēs rēķināties visiem ,kas nonāks ar mani kontaktā.
Maģijā neizšķirta nav .Daudzi domā ,ka tie ir tikai vārdi.
Mana pieeja šai sakarā sakrīt ar Shivas traktēto,.... nevis Rietumu Sātana filosofiju-kas tā tāda?
pilnīgi pareizi-tāds Magu dzīves stils, nevis jākalpo reliģisko dogmu, mums viem uzspieto valstisko, sabiedrības, cilvēku grupu ierobežojumiem,barjerām...u.c.
Šis dzīves stils man ir laika gaitā izveidojies, apgūstot praktiski Maģiju un okultismu.Es šobrīd negriežu un negriezīšu ceļu nevienam...
Ar mani, manām zināšanām vajadzēs rēķināties visiem ,kas nonāks ar mani kontaktā.
Maģijā neizšķirta nav .Daudzi domā ,ka tie ir tikai vārdi.
Mana pieeja šai sakarā sakrīt ar Shivas traktēto,.... nevis Rietumu Sātana filosofiju-kas tā tāda?
2014.06.17. 18:13
Nevis Rietumu Sātana filosofija, bet gan oficialās sātaniskās baznīcas, kura dibināta ASV, doktrīna.
Tās dibinatājs bija bijušais zvēru dresētājs Antons Lavejs, kurš, iespaidojies no angļu mistiķa un okultista Alistera Kroulija darbiem, uzrakstīja sātanisko bībeli, kurā atspoguļota visa sātanisma filozofija, un oficiāli nodibināja baznīcu.
Daudzi uzskata Alisteru Krouliju par mūsdienu sātanisma dibinātāju, kura darbi pauž un reprezentē augstāk minētās idejas.
Un te ir interesants fakts.
Antons Lavejs mira 67 gados no nezināmas kaites tuvējā Katoļu hospitālī(zīmīgi, vai ne), un šausmīgā agonijā, saukdams: "Jesus, mercy". To apliecina klātesošie savās liecībās.
Alisters Kroulijs mira 72 gadu vecumā no hroniska bronhīta. Savam ārstam, neilgi pirms nāves, kurš atteicies izrakstīt lieko morfija devu sāpju mazināšanai, Kroulijs piedraudējis, ka ja viņš gadījumā mirs, tad paraus sev līdzi uz elli ārstu. Neilgi pēc Kroulija nāves ārsts nomira.
Laimīgas beigas.
Padomāsim, pirms noliegt Dieva, Sātana un Elles eksistenci.....un atcerēsimies, ka nedzīvojam mūžīgi virs zemes, lai tikai pašā nāves brīdī aizkari nenokrīt no mūsu acīm......Meklējiet patiesību, un analizējiet cilvēkus un likteņus sev apkārt.
....Nāve nāks kā zaglis...
Tās dibinatājs bija bijušais zvēru dresētājs Antons Lavejs, kurš, iespaidojies no angļu mistiķa un okultista Alistera Kroulija darbiem, uzrakstīja sātanisko bībeli, kurā atspoguļota visa sātanisma filozofija, un oficiāli nodibināja baznīcu.
Daudzi uzskata Alisteru Krouliju par mūsdienu sātanisma dibinātāju, kura darbi pauž un reprezentē augstāk minētās idejas.
Un te ir interesants fakts.
Antons Lavejs mira 67 gados no nezināmas kaites tuvējā Katoļu hospitālī(zīmīgi, vai ne), un šausmīgā agonijā, saukdams: "Jesus, mercy". To apliecina klātesošie savās liecībās.
Alisters Kroulijs mira 72 gadu vecumā no hroniska bronhīta. Savam ārstam, neilgi pirms nāves, kurš atteicies izrakstīt lieko morfija devu sāpju mazināšanai, Kroulijs piedraudējis, ka ja viņš gadījumā mirs, tad paraus sev līdzi uz elli ārstu. Neilgi pēc Kroulija nāves ārsts nomira.
Laimīgas beigas.
Padomāsim, pirms noliegt Dieva, Sātana un Elles eksistenci.....un atcerēsimies, ka nedzīvojam mūžīgi virs zemes, lai tikai pašā nāves brīdī aizkari nenokrīt no mūsu acīm......Meklējiet patiesību, un analizējiet cilvēkus un likteņus sev apkārt.
....Nāve nāks kā zaglis...
2014.06.17. 19:29
Alisters Kroulijs bija īsts meistars.
Lai pievienotu komentāru, vispirms ir jāielogojas portālā
Ieiet | Reģistrēties |